leto

See also: Leto, letó, léto, lěto, lēto, and łeto

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈleː.toː/, [ˈɫeː.toː]

Verb

lētō (present infinitive lētāre, perfect active lētāvī, supine lētātum); first conjugation

  1. I kill, slay.
    • 9 CE, Ovid, Ibis 503
      Quique Lycurgiden letavit, et arbore natum, / Idmonaque audacem, te quoque rumpat aper.

Inflection

   Conjugation of leto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lētō lētās lētat lētāmus lētātis lētant
imperfect lētābam lētābās lētābat lētābāmus lētābātis lētābant
future lētābō lētābis lētābit lētābimus lētābitis lētābunt
perfect lētāvī lētāvistī lētāvit lētāvimus lētāvistis lētāvērunt, lētāvēre
pluperfect lētāveram lētāverās lētāverat lētāverāmus lētāverātis lētāverant
future perfect lētāverō lētāveris lētāverit lētāverimus lētāveritis lētāverint
passive present lētor lētāris, lētāre lētātur lētāmur lētāminī lētantur
imperfect lētābar lētābāris, lētābāre lētābātur lētābāmur lētābāminī lētābantur
future lētābor lētāberis, lētābere lētābitur lētābimur lētābiminī lētābuntur
perfect lētātus + present active indicative of sum
pluperfect lētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect lētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lētem lētēs lētet lētēmus lētētis lētent
imperfect lētārem lētārēs lētāret lētārēmus lētārētis lētārent
perfect lētāverim lētāverīs lētāverit lētāverīmus lētāverītis lētāverint
pluperfect lētāvissem lētāvissēs lētāvisset lētāvissēmus lētāvissētis lētāvissent
passive present lēter lētēris, lētēre lētētur lētēmur lētēminī lētentur
imperfect lētārer lētārēris, lētārēre lētārētur lētārēmur lētārēminī lētārentur
perfect lētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect lētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — lētā — — lētāte —
future — lētātō lētātō — lētātōte lētantō
passive present — lētāre — — lētāminī —
future — lētātor lētātor — — lētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lētāre lētāvisse lētātūrus esse lētārī lētātus esse lētātum īrī
participles lētāns — lētātūrus — lētātus lētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
lētāre lētandī lētandō lētandum lētātum lētātū

References

  • leto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • leto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • leto in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)
  • leto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • leto in The Perseus Project (1999) Perseus Encyclopedia‎
  • leto in Harry Thurston Peck, editor (1898) Harper's Dictionary of Classical Antiquities, New York: Harper & Brothers
  • leto in William Smith, editor (1848) A Dictionary of Greek Biography and Mythology, London: John Murray

Serbo-Croatian

Alternative forms

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (“year”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /lêto/
  • Hyphenation: le‧to

Noun

lȅto n (Cyrillic spelling ле̏то)

  1. summer, summertime
  2. (archaic) year

Declension

See also

Seasons in Serbo-Croatian · godišnja doba / годишња доба (layout · text)
spring:
proleće, proljeće, proliće
пролеће, прољеће		 summer:
leto, ljeto
лето, љето		 autumn:
jesen
јесен		 winter:
zima
зима

Slovak

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (“summer”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈlɛtɔ/

Noun

leto n (genitive singular leta, nominative plural letá, genitive plural liet, declension pattern of mesto)

  1. summer

Declension

See also

Further reading

  • leto in Slovak dictionaries at korpus.sk

Slovene

Etymology

From Proto-Slavic *lěto (“year”), from Proto-Indo-European *leh₁tom.

Pronunciation

  • IPA(key): /ˈlèːtɔ/
  • Tonal orthography: lẹ́to

Noun

léto n (genitive léta, nominative plural léta)

  1. year

Declension

Venetian

Alternative forms

Etymology

Compare Italian letto

Noun

leto m (plural leti)

  1. bed
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.