vado

Esperanto

Noun

vado (accusative singular vadon, plural vadoj, accusative plural vadojn)

  1. mudflat

Derived terms

Italian

Verb

vado

  1. first-person singular present tense of andare
    Synonym: vo (literary, regional)

Anagrams

Latin

Etymology 1

From Proto-Italic *wāðō, from Proto-Indo-European *weh₂dʰ-. Cognates include Old English wadan (English wade).

Pronunciation

Verb

vādō (present infinitive vādere, perfect active vāsī); third conjugation, no passive

  1. I go, walk, rush
    Vāde mēcum.
    Go with me.
Inflection
   Conjugation of vado (third conjugation, active only)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vādō vādis vādit vādimus vāditis vādunt
imperfect vādēbam vādēbās vādēbat vādēbāmus vādēbātis vādēbant
future vādam vādēs vādet vādēmus vādētis vādent
perfect vāsī vāsistī vāsit vāsimus vāsistis vāsērunt, vāsēre
pluperfect vāseram vāserās vāserat vāserāmus vāserātis vāserant
future perfect vāserō vāseris vāserit vāserimus vāseritis vāserint
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vādam vādās vādat vādāmus vādātis vādant
imperfect vāderem vāderēs vāderet vāderēmus vāderētis vāderent
perfect vāserim vāserīs vāserit vāserīmus vāserītis vāserint
pluperfect vāsissem vāsissēs vāsisset vāsissēmus vāsissētis vāsissent
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vāde — — vādite —
future — vāditō vāditō — vāditōte vāduntō
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vādere vāsisse — — — —
participles vādēns — — — — —
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vādere vādendī vādendō vādendum — —
Derived terms
Descendants

Etymology 2

From vadum (“shoal, ford”)

Pronunciation

Verb

vadō (present infinitive vadāre, perfect active vadāvī, supine vadātum); first conjugation

  1. I ford, wade through.
Inflection
   Conjugation of vado (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present vadō vadās vadat vadāmus vadātis vadant
imperfect vadābam vadābās vadābat vadābāmus vadābātis vadābant
future vadābō vadābis vadābit vadābimus vadābitis vadābunt
perfect vadāvī vadāvistī vadāvit vadāvimus vadāvistis vadāvērunt, vadāvēre
pluperfect vadāveram vadāverās vadāverat vadāverāmus vadāverātis vadāverant
future perfect vadāverō vadāveris vadāverit vadāverimus vadāveritis vadāverint
passive present vador vadāris, vadāre vadātur vadāmur vadāminī vadantur
imperfect vadābar vadābāris, vadābāre vadābātur vadābāmur vadābāminī vadābantur
future vadābor vadāberis, vadābere vadābitur vadābimur vadābiminī vadābuntur
perfect vadātus + present active indicative of sum
pluperfect vadātus + imperfect active indicative of sum
future perfect vadātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present vadem vadēs vadet vadēmus vadētis vadent
imperfect vadārem vadārēs vadāret vadārēmus vadārētis vadārent
perfect vadāverim vadāverīs vadāverit vadāverīmus vadāverītis vadāverint
pluperfect vadāvissem vadāvissēs vadāvisset vadāvissēmus vadāvissētis vadāvissent
passive present vader vadēris, vadēre vadētur vadēmur vadēminī vadentur
imperfect vadārer vadārēris, vadārēre vadārētur vadārēmur vadārēminī vadārentur
perfect vadātus + present active subjunctive of sum
pluperfect vadātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — vadā — — vadāte —
future — vadātō vadātō — vadātōte vadantō
passive present — vadāre — — vadāminī —
future — vadātor vadātor — — vadantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives vadāre vadāvisse vadātūrus esse vadārī vadātus esse vadātum īrī
participles vadāns — vadātūrus — vadātus vadandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
vadāre vadandī vadandō vadandum vadātum vadātū
Descendants

References

  • vado in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • vado in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • vado in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to wade across, to ford a river: flumen vado transire

Spanish

Etymology

From Latin vadus, from vadum (“shallow (n.)”), from Proto-Italic *waðom, from Proto-Indo-European *wadʰom.

Noun

vado m (plural vados)

  1. ford
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.