transabeo

Latin

Etymology

From trāns- (“with”) +‎ abeō (“go away”).

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /tranˈsa.be.oː/, [trãːˈsa.be.oː]

Verb

trānsabeō (present infinitive trānsabīre, perfect active trānsabiī, supine trānsabitum); irregular conjugation

  1. I pass by, go beyond.
  2. I go through.
  3. I pierce, transfix.

Inflection

Irregular conjugation, but similar to fourth conjugation. The third principal part is most often contracted to trānsabiī, but occasionally appears as trānsabīvī.

   Conjugation of transabeo (irregular)
indicative singular plural
first second third first second third
active present trānsabeō trānsabīs trānsabit trānsabīmus trānsabītis trānsabeunt
imperfect trānsabībam trānsabībās trānsabībat trānsabībāmus trānsabībātis trānsabībant
future trānsabībō trānsabībis trānsabībit trānsabībimus trānsabībitis trānsabībunt
perfect trānsabiī, trānsabīvī trānsabīstī, trānsabīvistī trānsabiit, trānsabīvit trānsabiimus trānsabīstis trānsabiērunt, trānsabiēre
pluperfect trānsabieram trānsabierās trānsabierat trānsabierāmus trānsabierātis trānsabierant
future perfect trānsabierō trānsabieris trānsabierit trānsabierimus trānsabieritis trānsabierint
passive present trānsabeor trānsabīris, trānsabīre trānsabītur trānsabīmur trānsabīminī trānsabeuntur
imperfect trānsabībar trānsabībāris, trānsabībāre trānsabībātur trānsabībāmur trānsabībāminī trānsabībantur
future trānsabībor trānsabīberis, trānsabībere trānsabībitur trānsabībimur trānsabībiminī trānsabībuntur
perfect trānsabitus + present active indicative of sum
pluperfect trānsabitus + imperfect active indicative of sum
future perfect trānsabitus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present trānsabeam trānsabeās trānsabeat trānsabeāmus trānsabeātis trānsabeant
imperfect trānsabīrem trānsabīrēs trānsabīret trānsabīrēmus trānsabīrētis trānsabīrent
perfect trānsabierim trānsabierīs trānsabierit trānsabierīmus trānsabierītis trānsabierint
pluperfect trānsabīssem trānsabīssēs trānsabīsset trānsabīssēmus trānsabīssētis trānsabīssent
passive present trānsabear trānsabeāris, trānsabeāre trānsabeātur trānsabeāmur trānsabeāminī trānsabeantur
imperfect trānsabīrer trānsabīrēris, trānsabīrēre trānsabīrētur trānsabīrēmur trānsabīrēminī trānsabīrentur
perfect trānsabitus + present active subjunctive of sum
pluperfect trānsabitus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — trānsabī — — trānsabīte —
future — trānsabītō trānsabītō — trānsabītōte trānsabeuntō
passive present — trānsabīre — — trānsabīminī —
future — trānsabītor trānsabītor — — trānsabeuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives trānsabīre trānsabīsse trānsabitūrus esse trānsabīrī trānsabitus esse trānsabitum īrī
participles trānsabiēns — trānsabitūrus — trānsabitus trānsabeundus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
trānsabīre trānsabeundī trānsabeundō trānsabeundum trānsabitum trānsabitū

References

  • transabeo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • transabeo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • transabeo in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.