storkna
Old Swedish
Etymology
From Old Norse storkna, from Proto-Germanic *sturknaną.
Verb
storkna
Conjugation
Conjugation of storkna (weak)
| present | past | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| infinitive | storkna | — | |||
| participle | storknandi, -e | storknaþer | |||
| active voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | storknar | storkni, -e | — | storknaþi, -e | storknaþi, -e |
| þū | storknar | storkni, -e | storkna | storknaþi, -e | storknaþi, -e |
| han | storknar | storkni, -e | — | storknaþi, -e | storknaþi, -e |
| vīr | storknum, -om | storknum, -om | storknum, -om | storknaþum, -om | storknaþum, -om |
| īr | storknin | storknin | storknin | storknaþin | storknaþin |
| þēr | storkna | storknin | — | storknaþu, -o | storknaþin |
| mediopassive voice | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive |
| iæk | — | — | — | — | — |
| þū | — | — | — | — | — |
| han | — | — | — | — | — |
| vīr | — | — | — | — | — |
| īr | — | — | — | — | — |
| þēr | — | — | — | — | — |
Descendants
- Swedish: storkna
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.