spiritalitas
Latin
Alternative forms
Etymology
From spīritālis (“spiritual”) + -tās, from spīritus (“breath, breathing; air; spirit”), from spirō (“breathe, respire; live”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /spiː.riˈtaː.li.taːs/, [spiː.rɪˈtaː.lɪ.taːs]
Noun
spīritālitās f (genitive spīritālitātis); third declension
Inflection
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | spīritālitās | spīritālitātēs |
| genitive | spīritālitātis | spīritālitātum |
| dative | spīritālitātī | spīritālitātibus |
| accusative | spīritālitātem | spīritālitātēs |
| ablative | spīritālitāte | spīritālitātibus |
| vocative | spīritālitās | spīritālitātēs |
Related terms
References
- spiritalitas in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- spiritalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.