rejicio

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /reːˈji.ki.oː/, [reːˈjɪ.ki.oː]

Verb

rējiciō (present infinitive rējicere, perfect active rējēcī, supine rējectum); third conjugation iō-variant

  1. Alternative form of rēiciō

Inflection

   Conjugation of rejicio (third conjugation iō-variant)
indicative singular plural
first second third first second third
active present rējiciō rējicis rējicit rējicimus rējicitis rējiciunt
imperfect rējiciēbam rējiciēbās rējiciēbat rējiciēbāmus rējiciēbātis rējiciēbant
future rējiciam rējiciēs rējiciet rējiciēmus rējiciētis rējicient
perfect rējēcī rējēcistī rējēcit rējēcimus rējēcistis rējēcērunt, rējēcēre
pluperfect rējēceram rējēcerās rējēcerat rējēcerāmus rējēcerātis rējēcerant
future perfect rējēcerō rējēceris rējēcerit rējēcerimus rējēceritis rējēcerint
passive present rējicior rējiceris, rējicere rējicitur rējicimur rējiciminī rējiciuntur
imperfect rējiciēbar rējiciēbāris, rējiciēbāre rējiciēbātur rējiciēbāmur rējiciēbāminī rējiciēbantur
future rējiciar rējiciēris, rējiciēre rējiciētur rējiciēmur rējiciēminī rējicientur
perfect rējectus + present active indicative of sum
pluperfect rējectus + imperfect active indicative of sum
future perfect rējectus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present rējiciam rējiciās rējiciat rējiciāmus rējiciātis rējiciant
imperfect rējicerem rējicerēs rējiceret rējicerēmus rējicerētis rējicerent
perfect rējēcerim rējēcerīs rējēcerit rējēcerīmus rējēcerītis rējēcerint
pluperfect rējēcissem rējēcissēs rējēcisset rējēcissēmus rējēcissētis rējēcissent
passive present rējiciar rējiciāris, rējiciāre rējiciātur rējiciāmur rējiciāminī rējiciantur
imperfect rējicerer rējicerēris, rējicerēre rējicerētur rējicerēmur rējicerēminī rējicerentur
perfect rējectus + present active subjunctive of sum
pluperfect rējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — rējice — — rējicite —
future — rējicitō rējicitō — rējicitōte rējiciuntō
passive present — rējicere — — rējiciminī —
future — rējicitor rējicitor — — rējiciuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives rējicere rējēcisse rējectūrus esse rējicī rējectus esse rējectum īrī
participles rējiciēns — rējectūrus — rējectus rējiciendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
rējicere rējiciendī rējiciendō rējiciendum rējectum rējectū

References

  • rejicio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • rejicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.