pleo

See also: pleo-

Latin

Etymology

From Proto-Italic *plēō, from Proto-Indo-European *pleh₁- (“to fill”). See plēnus.

Verb

pleō (present infinitive plēre, perfect active plēvī, supine plētum); second conjugation

  1. to fill, to fulfill

Inflection

   Conjugation of pleo (second conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present pleō plēs plet plēmus plētis plent
imperfect plēbam plēbās plēbat plēbāmus plēbātis plēbant
future plēbō plēbis plēbit plēbimus plēbitis plēbunt
perfect plēvī plēvistī plēvit plēvimus plēvistis plēvērunt, plēvēre
pluperfect plēveram plēverās plēverat plēverāmus plēverātis plēverant
future perfect plēverō plēveris plēverit plēverimus plēveritis plēverint
passive present pleor plēris, plēre plētur plēmur plēminī plentur
imperfect plēbar plēbāris, plēbāre plēbātur plēbāmur plēbāminī plēbantur
future plēbor plēberis, plēbere plēbitur plēbimur plēbiminī plēbuntur
perfect plētus + present active indicative of sum
pluperfect plētus + imperfect active indicative of sum
future perfect plētus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present pleam pleās pleat pleāmus pleātis pleant
imperfect plērem plērēs plēret plērēmus plērētis plērent
perfect plēverim plēverīs plēverit plēverīmus plēverītis plēverint
pluperfect plēvissem plēvissēs plēvisset plēvissēmus plēvissētis plēvissent
passive present plear pleāris, pleāre pleātur pleāmur pleāminī pleantur
imperfect plērer plērēris, plērēre plērētur plērēmur plērēminī plērentur
perfect plētus + present active subjunctive of sum
pluperfect plētus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — plē — — plēte —
future — plētō plētō — plētōte plentō
passive present — plēre — — plēminī —
future — plētor plētor — — plentor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives plēre plēvisse plētūrus esse plērī plētus esse plētum īrī
participles plēns — plētūrus — plētus plendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
plēre plendī plendō plendum plētum plētū

Derived terms

References

  • pleo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • pleo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.