mansueto

See also: Mansueto

Italian

Adjective

mansueto (feminine singular mansueta, masculine plural mansueti, feminine plural mansuete)

  1. tame (animal)
  2. gentle, docile (person)

Latin

Etymology

See mānsuēscō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /manˈsweː.toː/, [mãːˈsweː.toː]

Verb

mānsuētō (present infinitive mānsuētāre, perfect active mānsuētāvī, supine mānsuētātum); first conjugation

  1. I tame
  2. I subdue, restrain

Inflection

   Conjugation of mansueto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present mānsuētō mānsuētās mānsuētat mānsuētāmus mānsuētātis mānsuētant
imperfect mānsuētābam mānsuētābās mānsuētābat mānsuētābāmus mānsuētābātis mānsuētābant
future mānsuētābō mānsuētābis mānsuētābit mānsuētābimus mānsuētābitis mānsuētābunt
perfect mānsuētāvī mānsuētāvistī mānsuētāvit mānsuētāvimus mānsuētāvistis mānsuētāvērunt, mānsuētāvēre
pluperfect mānsuētāveram mānsuētāverās mānsuētāverat mānsuētāverāmus mānsuētāverātis mānsuētāverant
future perfect mānsuētāverō mānsuētāveris mānsuētāverit mānsuētāverimus mānsuētāveritis mānsuētāverint
passive present mānsuētor mānsuētāris, mānsuētāre mānsuētātur mānsuētāmur mānsuētāminī mānsuētantur
imperfect mānsuētābar mānsuētābāris, mānsuētābāre mānsuētābātur mānsuētābāmur mānsuētābāminī mānsuētābantur
future mānsuētābor mānsuētāberis, mānsuētābere mānsuētābitur mānsuētābimur mānsuētābiminī mānsuētābuntur
perfect mānsuētātus + present active indicative of sum
pluperfect mānsuētātus + imperfect active indicative of sum
future perfect mānsuētātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present mānsuētem mānsuētēs mānsuētet mānsuētēmus mānsuētētis mānsuētent
imperfect mānsuētārem mānsuētārēs mānsuētāret mānsuētārēmus mānsuētārētis mānsuētārent
perfect mānsuētāverim mānsuētāverīs mānsuētāverit mānsuētāverīmus mānsuētāverītis mānsuētāverint
pluperfect mānsuētāvissem mānsuētāvissēs mānsuētāvisset mānsuētāvissēmus mānsuētāvissētis mānsuētāvissent
passive present mānsuēter mānsuētēris, mānsuētēre mānsuētētur mānsuētēmur mānsuētēminī mānsuētentur
imperfect mānsuētārer mānsuētārēris, mānsuētārēre mānsuētārētur mānsuētārēmur mānsuētārēminī mānsuētārentur
perfect mānsuētātus + present active subjunctive of sum
pluperfect mānsuētātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — mānsuētā — — mānsuētāte —
future — mānsuētātō mānsuētātō — mānsuētātōte mānsuētantō
passive present — mānsuētāre — — mānsuētāminī —
future — mānsuētātor mānsuētātor — — mānsuētantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives mānsuētāre mānsuētāvisse mānsuētātūrus esse mānsuētārī mānsuētātus esse mānsuētātum īrī
participles mānsuētāns — mānsuētātūrus — mānsuētātus mānsuētandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
mānsuētāre mānsuētandī mānsuētandō mānsuētandum mānsuētātum mānsuētātū

Adjective

mānsuētō

  1. dative masculine singular of mānsuētus
  2. dative neuter singular of mānsuētus
  3. ablative masculine singular of mānsuētus
  4. ablative neuter singular of mānsuētus

References

  • mansueto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • mansueto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.