deturbo

Latin

Etymology

From dē- +‎ turbō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /deːˈtur.boː/, [deːˈtʊr.boː]

Verb

dēturbō (present infinitive dēturbāre, perfect active dēturbāvī, supine dēturbātum); first conjugation

  1. I upset or topple
  2. I dislodge
  3. I deprive of

Inflection

   Conjugation of deturbo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēturbō dēturbās dēturbat dēturbāmus dēturbātis dēturbant
imperfect dēturbābam dēturbābās dēturbābat dēturbābāmus dēturbābātis dēturbābant
future dēturbābō dēturbābis dēturbābit dēturbābimus dēturbābitis dēturbābunt
perfect dēturbāvī dēturbāvistī dēturbāvit dēturbāvimus dēturbāvistis dēturbāvērunt, dēturbāvēre
pluperfect dēturbāveram dēturbāverās dēturbāverat dēturbāverāmus dēturbāverātis dēturbāverant
future perfect dēturbāverō dēturbāveris dēturbāverit dēturbāverimus dēturbāveritis dēturbāverint
passive present dēturbor dēturbāris, dēturbāre dēturbātur dēturbāmur dēturbāminī dēturbantur
imperfect dēturbābar dēturbābāris, dēturbābāre dēturbābātur dēturbābāmur dēturbābāminī dēturbābantur
future dēturbābor dēturbāberis, dēturbābere dēturbābitur dēturbābimur dēturbābiminī dēturbābuntur
perfect dēturbātus + present active indicative of sum
pluperfect dēturbātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēturbātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēturbem dēturbēs dēturbet dēturbēmus dēturbētis dēturbent
imperfect dēturbārem dēturbārēs dēturbāret dēturbārēmus dēturbārētis dēturbārent
perfect dēturbāverim dēturbāverīs dēturbāverit dēturbāverīmus dēturbāverītis dēturbāverint
pluperfect dēturbāvissem dēturbāvissēs dēturbāvisset dēturbāvissēmus dēturbāvissētis dēturbāvissent
passive present dēturber dēturbēris, dēturbēre dēturbētur dēturbēmur dēturbēminī dēturbentur
imperfect dēturbārer dēturbārēris, dēturbārēre dēturbārētur dēturbārēmur dēturbārēminī dēturbārentur
perfect dēturbātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēturbātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēturbā — — dēturbāte —
future — dēturbātō dēturbātō — dēturbātōte dēturbantō
passive present — dēturbāre — — dēturbāminī —
future — dēturbātor dēturbātor — — dēturbantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēturbāre dēturbāvisse dēturbātūrus esse dēturbārī dēturbātus esse dēturbātum īrī
participles dēturbāns — dēturbātūrus — dēturbātus dēturbandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēturbāre dēturbandī dēturbandō dēturbandum dēturbātum dēturbātū

References

  • deturbo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deturbo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • deturbo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to disconcert a person: animum alicuius de statu, de gradu demovere (more strongly depellere, deturbare)
    • to lose hope: spe deici, depelli, deturbari
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.