deturbaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dēturbō.

Participle

dēturbātūrus m (feminine dēturbātūra, neuter dēturbātūrum); first/second declension

  1. about to upset, dislodge, deprive

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēturbātūrus dēturbātūra dēturbātūrum dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūra
genitive dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūrī dēturbātūrōrum dēturbātūrārum dēturbātūrōrum
dative dēturbātūrō dēturbātūrō dēturbātūrīs
accusative dēturbātūrum dēturbātūram dēturbātūrum dēturbātūrōs dēturbātūrās dēturbātūra
ablative dēturbātūrō dēturbātūrā dēturbātūrō dēturbātūrīs
vocative dēturbātūre dēturbātūra dēturbātūrum dēturbātūrī dēturbātūrae dēturbātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.