contamino

See also: contaminó and contaminò

Catalan

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative form of contaminar

Italian

Verb

contamino

  1. first-person singular present of contaminare

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /konˈtaː.mi.noː/, [kɔnˈtaː.mɪ.noː]

Verb

contāminō (present infinitive contāmināre, perfect active contāmināvī, supine contāminātum); first conjugation

  1. I touch, bring into contact
  2. I corrupt, contaminate, defile, stain, pollute

Inflection

   Conjugation of contamino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present contāminō contāminās contāminat contāmināmus contāminātis contāminant
imperfect contāminābam contāminābās contāminābat contāminābāmus contāminābātis contāminābant
future contāminābō contāminābis contāminābit contāminābimus contāminābitis contāminābunt
perfect contāmināvī contāmināvistī contāmināvit contāmināvimus contāmināvistis contāmināvērunt, contāmināvēre
pluperfect contāmināveram contāmināverās contāmināverat contāmināverāmus contāmināverātis contāmināverant
future perfect contāmināverō contāmināveris contāmināverit contāmināverimus contāmināveritis contāmināverint
passive present contāminor contāmināris, contāmināre contāminātur contāmināmur contāmināminī contāminantur
imperfect contāminābar contāminābāris, contāminābāre contāminābātur contāminābāmur contāminābāminī contāminābantur
future contāminābor contāmināberis, contāminābere contāminābitur contāminābimur contāminābiminī contāminābuntur
perfect contāminātus + present active indicative of sum
pluperfect contāminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect contāminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present contāminem contāminēs contāminet contāminēmus contāminētis contāminent
imperfect contāminārem contāminārēs contāmināret contāminārēmus contāminārētis contāminārent
perfect contāmināverim contāmināverīs contāmināverit contāmināverīmus contāmināverītis contāmināverint
pluperfect contāmināvissem contāmināvissēs contāmināvisset contāmināvissēmus contāmināvissētis contāmināvissent
passive present contāminer contāminēris, contāminēre contāminētur contāminēmur contāminēminī contāminentur
imperfect contāminārer contāminārēris, contāminārēre contāminārētur contāminārēmur contāminārēminī contāminārentur
perfect contāminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect contāminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — contāminā — — contāmināte —
future — contāminātō contāminātō — contāminātōte contāminantō
passive present — contāmināre — — contāmināminī —
future — contāminātor contāminātor — — contāminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives contāmināre contāmināvisse contāminātūrus esse contāminārī contāminātus esse contāminātum īrī
participles contāmināns — contāminātūrus — contāminātus contāminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
contāmināre contāminandī contāminandō contāminandum contāminātum contāminātū

Descendants

References

  • contamino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • contamino in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • contamino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • Carl Meissner; Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎, London: Macmillan and Co.
    • to be tainted with vice: vitiis, sceleribus contaminari or se contaminare (Off. 3. 8. 37)

Portuguese

Verb

contamino

  1. first-person singular present indicative of contaminar

Spanish

Verb

contamino

  1. First-person singular (yo) present indicative form of contaminar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.