contaminaturus

Latin

Etymology

Future active participle of contāminō

Participle

contāminātūrus m (feminine contāminātūra, neuter contāminātūrum); first/second declension

  1. about to contaminate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative contāminātūrus contāminātūra contāminātūrum contāminātūrī contāminātūrae contāminātūra
genitive contāminātūrī contāminātūrae contāminātūrī contāminātūrōrum contāminātūrārum contāminātūrōrum
dative contāminātūrō contāminātūrō contāminātūrīs
accusative contāminātūrum contāminātūram contāminātūrum contāminātūrōs contāminātūrās contāminātūra
ablative contāminātūrō contāminātūrā contāminātūrō contāminātūrīs
vocative contāminātūre contāminātūra contāminātūrum contāminātūrī contāminātūrae contāminātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.