castigaturus

Latin

Etymology

Future active participle of castīgō

Participle

castīgātūrus m (feminine castīgātūra, neuter castīgātūrum); first/second declension

  1. about to castigate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative castīgātūrus castīgātūra castīgātūrum castīgātūrī castīgātūrae castīgātūra
genitive castīgātūrī castīgātūrae castīgātūrī castīgātūrōrum castīgātūrārum castīgātūrōrum
dative castīgātūrō castīgātūrō castīgātūrīs
accusative castīgātūrum castīgātūram castīgātūrum castīgātūrōs castīgātūrās castīgātūra
ablative castīgātūrō castīgātūrā castīgātūrō castīgātūrīs
vocative castīgātūre castīgātūra castīgātūrum castīgātūrī castīgātūrae castīgātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.