carmino

Latin

Etymology 1

From carmen (“song”) +‎ -ō.

Verb

carminō (present infinitive carmināre, perfect active carmināvī, supine carminātum); first conjugation

  1. I make verses.
Conjugation
   Conjugation of carmino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present carminō carminās carminat carmināmus carminātis carminant
imperfect carminābam carminābās carminābat carminābāmus carminābātis carminābant
future carminābō carminābis carminābit carminābimus carminābitis carminābunt
perfect carmināvī carmināvistī carmināvit carmināvimus carmināvistis carmināvērunt, carmināvēre
pluperfect carmināveram carmināverās carmināverat carmināverāmus carmināverātis carmināverant
future perfect carmināverō carmināveris carmināverit carmināverimus carmināveritis carmināverint
passive present carminor carmināris, carmināre carminātur carmināmur carmināminī carminantur
imperfect carminābar carminābāris, carminābāre carminābātur carminābāmur carminābāminī carminābantur
future carminābor carmināberis, carminābere carminābitur carminābimur carminābiminī carminābuntur
perfect carminātus + present active indicative of sum
pluperfect carminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect carminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present carminem carminēs carminet carminēmus carminētis carminent
imperfect carminārem carminārēs carmināret carminārēmus carminārētis carminārent
perfect carmināverim carmināverīs carmināverit carmināverīmus carmināverītis carmināverint
pluperfect carmināvissem carmināvissēs carmināvisset carmināvissēmus carmināvissētis carmināvissent
passive present carminer carminēris, carminēre carminētur carminēmur carminēminī carminentur
imperfect carminārer carminārēris, carminārēre carminārētur carminārēmur carminārēminī carminārentur
perfect carminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect carminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — carminā — — carmināte —
future — carminātō carminātō — carminātōte carminantō
passive present — carmināre — — carmināminī —
future — carminātor carminātor — — carminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives carmināre carmināvisse carminātūrus esse carminārī carminātus esse carminātum īrī
participles carmināns — carminātūrus — carminātus carminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
carmināre carminandī carminandō carminandum carminātum carminātū

Etymology 2

From carmen (“card for wool or flax”) +‎ -ō.

Verb

carminō (present infinitive carmināre, perfect active carmināvī, supine carminātum); first conjugation

  1. I card, produce by carding.
Conjugation
   Conjugation of carmino (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present carminō carminās carminat carmināmus carminātis carminant
imperfect carminābam carminābās carminābat carminābāmus carminābātis carminābant
future carminābō carminābis carminābit carminābimus carminābitis carminābunt
perfect carmināvī carmināvistī carmināvit carmināvimus carmināvistis carmināvērunt, carmināvēre
pluperfect carmināveram carmināverās carmināverat carmināverāmus carmināverātis carmināverant
future perfect carmināverō carmināveris carmināverit carmināverimus carmināveritis carmināverint
passive present carminor carmināris, carmināre carminātur carmināmur carmināminī carminantur
imperfect carminābar carminābāris, carminābāre carminābātur carminābāmur carminābāminī carminābantur
future carminābor carmināberis, carminābere carminābitur carminābimur carminābiminī carminābuntur
perfect carminātus + present active indicative of sum
pluperfect carminātus + imperfect active indicative of sum
future perfect carminātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present carminem carminēs carminet carminēmus carminētis carminent
imperfect carminārem carminārēs carmināret carminārēmus carminārētis carminārent
perfect carmināverim carmināverīs carmināverit carmināverīmus carmināverītis carmināverint
pluperfect carmināvissem carmināvissēs carmināvisset carmināvissēmus carmināvissētis carmināvissent
passive present carminer carminēris, carminēre carminētur carminēmur carminēminī carminentur
imperfect carminārer carminārēris, carminārēre carminārētur carminārēmur carminārēminī carminārentur
perfect carminātus + present active subjunctive of sum
pluperfect carminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — carminā — — carmināte —
future — carminātō carminātō — carminātōte carminantō
passive present — carmināre — — carmināminī —
future — carminātor carminātor — — carminantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives carmināre carmināvisse carminātūrus esse carminārī carminātus esse carminātum īrī
participles carmināns — carminātūrus — carminātus carminandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
carmināre carminandī carminandō carminandum carminātum carminātū
Descendants

References

  • carmino in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • carmino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.