carminaturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of carminō ("make verses").

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /kar.mi.naːˈtuː.rus/, [kar.mɪ.naːˈtuː.rʊs]

Participle

carminātūrus m (feminine carminātūra, neuter carminātūrum); first/second declension

  1. about to make verses

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative carminātūrus carminātūra carminātūrum carminātūrī carminātūrae carminātūra
genitive carminātūrī carminātūrae carminātūrī carminātūrōrum carminātūrārum carminātūrōrum
dative carminātūrō carminātūrō carminātūrīs
accusative carminātūrum carminātūram carminātūrum carminātūrōs carminātūrās carminātūra
ablative carminātūrō carminātūrā carminātūrō carminātūrīs
vocative carminātūre carminātūra carminātūrum carminātūrī carminātūrae carminātūra

Etymology 2

Future active participle of carminō ("card, produce by carding").

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /kar.mi.naːˈtuː.rus/, [kar.mɪ.naːˈtuː.rʊs]

Participle

carminātūrus m (feminine carminātūra, neuter carminātūrum); first/second declension

  1. about to card
  2. about to produce by carding

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative carminātūrus carminātūra carminātūrum carminātūrī carminātūrae carminātūra
genitive carminātūrī carminātūrae carminātūrī carminātūrōrum carminātūrārum carminātūrōrum
dative carminātūrō carminātūrō carminātūrīs
accusative carminātūrum carminātūram carminātūrum carminātūrōs carminātūrās carminātūra
ablative carminātūrō carminātūrā carminātūrō carminātūrīs
vocative carminātūre carminātūra carminātūrum carminātūrī carminātūrae carminātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.