canaliensis
Latin
Etymology
From canālis (“canal, channel”) + -iēnsis, from canna (“cane, reed”), from Ancient Greek κάννα (kánna, “reed”).
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ka.naː.liˈen.sis/, [ka.naː.lɪˈẽː.sɪs]
Adjective
canāliēnsis (neuter canāliēnse); third declension
Inflection
Third declension.
| Number | Singular | Plural | |||
|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masc./Fem. | Neuter | Masc./Fem. | Neuter | |
| nominative | canāliēnsis | canāliēnse | canāliēnsēs | canāliēnsia | |
| genitive | canāliēnsis | canāliēnsium | |||
| dative | canāliēnsī | canāliēnsibus | |||
| accusative | canāliēnsem | canāliēnse | canāliēnsēs, canāliēnsīs | canāliēnsia | |
| ablative | canāliēnsī | canāliēnsibus | |||
| vocative | canāliēnsis | canāliēnse | canāliēnsēs | canāliēnsia | |
Synonyms
- (derived from shafts or pits): canālicius
Related terms
References
- canaliensis in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- canaliensis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.