cacatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cacō (“defecate, shit”).
Participle
cacātus m (feminine cacāta, neuter cacātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cacātus | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
| genitive | cacātī | cacātae | cacātī | cacātōrum | cacātārum | cacātōrum | |
| dative | cacātō | cacātō | cacātīs | ||||
| accusative | cacātum | cacātam | cacātum | cacātōs | cacātās | cacāta | |
| ablative | cacātō | cacātā | cacātō | cacātīs | |||
| vocative | cacāte | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
Descendants
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.