apstākļa vārds
Latvian
Etymology
Literally “circumstance word,” a calque of German Umstandswort coined in 1879 by A. Stērste.[1]
Pronunciation
| (file) |
Noun
apstākļa vārds m (1st declension)
- (grammar, linguistics) adverb (a word used to modify a verb, an adjective, an adverb, a phrase or a clause)
- apstākļa vārdu lietojums teikumā ― the use of adverbs in a sentence
- apstākļa vārdu grupas ― adverb groups
-
Declension
Declension of apstākļa vārds (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | apstākļa vārds | apstākļa vārdi |
| accusative (akuzatīvs) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdus |
| genitive (ģenitīvs) | apstākļa vārda | apstākļa vārdu |
| dative (datīvs) | apstākļa vārdam | apstākļa vārdiem |
| instrumental (instrumentālis) | apstākļa vārdu | apstākļa vārdiem |
| locative (lokatīvs) | apstākļa vārdā | apstākļa vārdos |
| vocative (vokatīvs) | apstākļa vārds | apstākļa vārdi |
Synonyms
See also
(parts of speech) runas daļas; īpašības vārds / adjektīvs, apstākļa vārds / adverbs, artikuls, saiklis / konjunkcija, izsauksmes vārds / interjekcija, lietvārds / substantīvs, skaitļa vārds / numerālis, partikula, prievārds / prepozīcija, vietniekvārds / pronomens, darbības vārds / verbs
References
- ↑ Karulis, Konstantīns (1992), “apstāklis”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.