vivificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of vīvificō.
Participle
vīvificātus m (feminine vīvificāta, neuter vīvificātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | vīvificātus | vīvificāta | vīvificātum | vīvificātī | vīvificātae | vīvificāta | |
| genitive | vīvificātī | vīvificātae | vīvificātī | vīvificātōrum | vīvificātārum | vīvificātōrum | |
| dative | vīvificātō | vīvificātō | vīvificātīs | ||||
| accusative | vīvificātum | vīvificātam | vīvificātum | vīvificātōs | vīvificātās | vīvificāta | |
| ablative | vīvificātō | vīvificātā | vīvificātō | vīvificātīs | |||
| vocative | vīvificāte | vīvificāta | vīvificātum | vīvificātī | vīvificātae | vīvificāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.