vegetaturus

Latin

Etymology

Future active participle of vegetō.

Participle

vegetātūrus m (feminine vegetātūra, neuter vegetātūrum); first/second declension

  1. about to invigorate

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative vegetātūrus vegetātūra vegetātūrum vegetātūrī vegetātūrae vegetātūra
genitive vegetātūrī vegetātūrae vegetātūrī vegetātūrōrum vegetātūrārum vegetātūrōrum
dative vegetātūrō vegetātūrō vegetātūrīs
accusative vegetātūrum vegetātūram vegetātūrum vegetātūrōs vegetātūrās vegetātūra
ablative vegetātūrō vegetātūrā vegetātūrō vegetātūrīs
vocative vegetātūre vegetātūra vegetātūrum vegetātūrī vegetātūrae vegetātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.