subsignatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of subsignō.
Participle
subsignātus m (feminine subsignāta, neuter subsignātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subsignātus | subsignāta | subsignātum | subsignātī | subsignātae | subsignāta | |
| genitive | subsignātī | subsignātae | subsignātī | subsignātōrum | subsignātārum | subsignātōrum | |
| dative | subsignātō | subsignātō | subsignātīs | ||||
| accusative | subsignātum | subsignātam | subsignātum | subsignātōs | subsignātās | subsignāta | |
| ablative | subsignātō | subsignātā | subsignātō | subsignātīs | |||
| vocative | subsignāte | subsignāta | subsignātum | subsignātī | subsignātae | subsignāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.