subiugatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of subiugō.
Participle
subiugātus m (feminine subiugāta, neuter subiugātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | subiugātus | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |
| genitive | subiugātī | subiugātae | subiugātī | subiugātōrum | subiugātārum | subiugātōrum | |
| dative | subiugātō | subiugātō | subiugātīs | ||||
| accusative | subiugātum | subiugātam | subiugātum | subiugātōs | subiugātās | subiugāta | |
| ablative | subiugātō | subiugātā | subiugātō | subiugātīs | |||
| vocative | subiugāte | subiugāta | subiugātum | subiugātī | subiugātae | subiugāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.