spiraturus

Latin

Etymology

Future active participle of spīrō.

Participle

spīrātūrus m (feminine spīrātūra, neuter spīrātūrum); first/second declension

  1. about to blow

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative spīrātūrus spīrātūra spīrātūrum spīrātūrī spīrātūrae spīrātūra
genitive spīrātūrī spīrātūrae spīrātūrī spīrātūrōrum spīrātūrārum spīrātūrōrum
dative spīrātūrō spīrātūrō spīrātūrīs
accusative spīrātūrum spīrātūram spīrātūrum spīrātūrōs spīrātūrās spīrātūra
ablative spīrātūrō spīrātūrā spīrātūrō spīrātūrīs
vocative spīrātūre spīrātūra spīrātūrum spīrātūrī spīrātūrae spīrātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.