scaturio

Latin

Etymology

From scateō (“I bubble or flow forth; I abound”) +‎ -turiō (desiderative suffix).

Pronunciation

Verb

scatūriō (present infinitive scatūrīre, perfect active scatūrīvī, supine scatūritum); fourth conjugation

  1. I stream, flow or gush out

Inflection

   Conjugation of scaturio (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present scatūriō scatūrīs scatūrit scatūrīmus scatūrītis scatūriunt
imperfect scatūriēbam scatūriēbās scatūriēbat scatūriēbāmus scatūriēbātis scatūriēbant
future scatūriam scatūriēs scatūriet scatūriēmus scatūriētis scatūrient
perfect scatūrīvī scatūrīvistī scatūrīvit scatūrīvimus scatūrīvistis scatūrīvērunt, scatūrīvēre
pluperfect scatūrīveram scatūrīverās scatūrīverat scatūrīverāmus scatūrīverātis scatūrīverant
future perfect scatūrīverō scatūrīveris scatūrīverit scatūrīverimus scatūrīveritis scatūrīverint
passive present scatūrior scatūrīris, scatūrīre scatūrītur scatūrīmur scatūrīminī scatūriuntur
imperfect scatūriēbar scatūriēbāris, scatūriēbāre scatūriēbātur scatūriēbāmur scatūriēbāminī scatūriēbantur
future scatūriar scatūriēris, scatūriēre scatūriētur scatūriēmur scatūriēminī scatūrientur
perfect scatūrītus + present active indicative of sum
pluperfect scatūrītus + imperfect active indicative of sum
future perfect scatūrītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present scatūriam scatūriās scatūriat scatūriāmus scatūriātis scatūriant
imperfect scatūrīrem scatūrīrēs scatūrīret scatūrīrēmus scatūrīrētis scatūrīrent
perfect scatūrīverim scatūrīverīs scatūrīverit scatūrīverīmus scatūrīverītis scatūrīverint
pluperfect scatūrīvissem scatūrīvissēs scatūrīvisset scatūrīvissēmus scatūrīvissētis scatūrīvissent
passive present scatūriar scatūriāris, scatūriāre scatūriātur scatūriāmur scatūriāminī scatūriantur
imperfect scatūrīrer scatūrīrēris, scatūrīrēre scatūrīrētur scatūrīrēmur scatūrīrēminī scatūrīrentur
perfect scatūrītus + present active subjunctive of sum
pluperfect scatūrītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — scatūrī — — scatūrīte —
future — scatūrītō scatūrītō — scatūrītōte scatūriuntō
passive present — scatūrīre — — scatūrīminī —
future — scatūrītor scatūrītor — — scatūriuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives scatūrīre scatūrīvisse scatūrītūrus esse scatūrīrī scatūrītus esse scatūrītum īrī
participles scatūriēns — scatūrītūrus — scatūrītus scatūriendus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
scatūrīre scatūriendī scatūriendō scatūriendum scatūrītum scatūrītū

References

  • scaturio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • scaturio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.