purificatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of pūrificō.
Participle
pūrificātus m (feminine pūrificāta, neuter pūrificātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pūrificātus | pūrificāta | pūrificātum | pūrificātī | pūrificātae | pūrificāta | |
| genitive | pūrificātī | pūrificātae | pūrificātī | pūrificātōrum | pūrificātārum | pūrificātōrum | |
| dative | pūrificātō | pūrificātō | pūrificātīs | ||||
| accusative | pūrificātum | pūrificātam | pūrificātum | pūrificātōs | pūrificātās | pūrificāta | |
| ablative | pūrificātō | pūrificātā | pūrificātō | pūrificātīs | |||
| vocative | pūrificāte | pūrificāta | pūrificātum | pūrificātī | pūrificātae | pūrificāta | |
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.