praenotatus

Latin

Participle

praenotātus m (feminine praenotāta, neuter praenotātum); first/second declension

  1. perfect participle of praenotō

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative praenotātus praenotāta praenotātum praenotātī praenotātae praenotāta
genitive praenotātī praenotātae praenotātī praenotātōrum praenotātārum praenotātōrum
dative praenotātō praenotātō praenotātīs
accusative praenotātum praenotātam praenotātum praenotātōs praenotātās praenotāta
ablative praenotātō praenotātā praenotātō praenotātīs
vocative praenotāte praenotāta praenotātum praenotātī praenotātae praenotāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.