obliteraturus

Latin

Etymology

Future active participle of obliterō.

Participle

obliterātūrus m (feminine obliterātūra, neuter obliterātūrum); first/second declension

  1. about to erase

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative obliterātūrus obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra
genitive obliterātūrī obliterātūrae obliterātūrī obliterātūrōrum obliterātūrārum obliterātūrōrum
dative obliterātūrō obliterātūrō obliterātūrīs
accusative obliterātūrum obliterātūram obliterātūrum obliterātūrōs obliterātūrās obliterātūra
ablative obliterātūrō obliterātūrā obliterātūrō obliterātūrīs
vocative obliterātūre obliterātūra obliterātūrum obliterātūrī obliterātūrae obliterātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.