multatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of multō (“punish”).

Participle

multātus m (feminine multāta, neuter multātum); first/second declension

  1. (law) punished, sentenced, fined, having been punished.

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative multātus multāta multātum multātī multātae multāta
genitive multātī multātae multātī multātōrum multātārum multātōrum
dative multātō multātō multātīs
accusative multātum multātam multātum multātōs multātās multāta
ablative multātō multātā multātō multātīs
vocative multāte multāta multātum multātī multātae multāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.