multaturus

Latin

Etymology

Future active participle of multō.

Participle

multātūrus m (feminine multātūra, neuter multātūrum); first/second declension

  1. about to punish

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative multātūrus multātūra multātūrum multātūrī multātūrae multātūra
genitive multātūrī multātūrae multātūrī multātūrōrum multātūrārum multātūrōrum
dative multātūrō multātūrō multātūrīs
accusative multātūrum multātūram multātūrum multātūrōs multātūrās multātūra
ablative multātūrō multātūrā multātūrō multātūrīs
vocative multātūre multātūra multātūrum multātūrī multātūrae multātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.