maturatio
Latin
Noun
mātūrātiō f (genitive mātūrātiōnis); third declension
Inflection
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | mātūrātiō | mātūrātiōnēs |
| genitive | mātūrātiōnis | mātūrātiōnum |
| dative | mātūrātiōnī | mātūrātiōnibus |
| accusative | mātūrātiōnem | mātūrātiōnēs |
| ablative | mātūrātiōne | mātūrātiōnibus |
| vocative | mātūrātiō | mātūrātiōnēs |
Related terms
References
- maturatio in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- maturatio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.