margaritatus
Latin
corōna margarītāta (crown adorned with pearls)
Etymology
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /mar.ɡa.riːˈtaː.tus/
Adjective
margarītātus (feminine margarītāta, neuter margarītātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | margarītātus | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
| genitive | margarītātī | margarītātae | margarītātī | margarītātōrum | margarītātārum | margarītātōrum | |
| dative | margarītātō | margarītātō | margarītātīs | ||||
| accusative | margarītātum | margarītātam | margarītātum | margarītātōs | margarītātās | margarītāta | |
| ablative | margarītātō | margarītātā | margarītātō | margarītātīs | |||
| vocative | margarītāte | margarītāta | margarītātum | margarītātī | margarītātae | margarītāta | |
Related terms
- margarīta
- margarītārius
- margarītifer
- margarītion
- margarītum
References
- margaritatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- margaritatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.