jejuno

Latin

Pronunciation

Adjective

jējūnō

  1. dative masculine singular of jējūnus
  2. dative neuter singular of jējūnus
  3. ablative masculine singular of jējūnus
  4. ablative neuter singular of jējūnus

Verb

jējūnō (present infinitive jējūnāre, perfect active jējūnāvī, supine jējūnātum); first conjugation

  1. Alternative form of iēiūnō

Inflection

   Conjugation of jejuno (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present jējūnō jējūnās jējūnat jējūnāmus jējūnātis jējūnant
imperfect jējūnābam jējūnābās jējūnābat jējūnābāmus jējūnābātis jējūnābant
future jējūnābō jējūnābis jējūnābit jējūnābimus jējūnābitis jējūnābunt
perfect jējūnāvī jējūnāvistī jējūnāvit jējūnāvimus jējūnāvistis jējūnāvērunt, jējūnāvēre
pluperfect jējūnāveram jējūnāverās jējūnāverat jējūnāverāmus jējūnāverātis jējūnāverant
future perfect jējūnāverō jējūnāveris jējūnāverit jējūnāverimus jējūnāveritis jējūnāverint
passive present jējūnor jējūnāris, jējūnāre jējūnātur jējūnāmur jējūnāminī jējūnantur
imperfect jējūnābar jējūnābāris, jējūnābāre jējūnābātur jējūnābāmur jējūnābāminī jējūnābantur
future jējūnābor jējūnāberis, jējūnābere jējūnābitur jējūnābimur jējūnābiminī jējūnābuntur
perfect jējūnātus + present active indicative of sum
pluperfect jējūnātus + imperfect active indicative of sum
future perfect jējūnātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present jējūnem jējūnēs jējūnet jējūnēmus jējūnētis jējūnent
imperfect jējūnārem jējūnārēs jējūnāret jējūnārēmus jējūnārētis jējūnārent
perfect jējūnāverim jējūnāverīs jējūnāverit jējūnāverīmus jējūnāverītis jējūnāverint
pluperfect jējūnāvissem jējūnāvissēs jējūnāvisset jējūnāvissēmus jējūnāvissētis jējūnāvissent
passive present jējūner jējūnēris, jējūnēre jējūnētur jējūnēmur jējūnēminī jējūnentur
imperfect jējūnārer jējūnārēris, jējūnārēre jējūnārētur jējūnārēmur jējūnārēminī jējūnārentur
perfect jējūnātus + present active subjunctive of sum
pluperfect jējūnātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — jējūnā — — jējūnāte —
future — jējūnātō jējūnātō — jējūnātōte jējūnantō
passive present — jējūnāre — — jējūnāminī —
future — jējūnātor jējūnātor — — jējūnantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives jējūnāre jējūnāvisse jējūnātūrus esse jējūnārī jējūnātus esse jējūnātum īrī
participles jējūnāns — jējūnātūrus — jējūnātus jējūnandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
jējūnāre jējūnandī jējūnandō jējūnandum jējūnātum jējūnātū

References

  • jejuno in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • jejuno in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Etymology

Borrowed from Latin jejunum, ieiunum. Doublet of the inherited jejum.

Noun

jejuno m (plural jejunos)

  1. (anatomy) jejunum (central of the three divisions of the small intestine)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.