irrumator
Latin
Alternative forms
- inrumātor
Etymology
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ir.ruˈmaː.tor/, [ɪr.rʊˈmaː.tɔr]
Noun
irrumātor m (genitive irrumātōris); third declension
- (slang) bastard, asshole, cocksucker
Inflection
Third declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | irrumātor | irrumātōrēs |
| genitive | irrumātōris | irrumātōrum |
| dative | irrumātōrī | irrumātōribus |
| accusative | irrumātōrem | irrumātōrēs |
| ablative | irrumātōre | irrumātōribus |
| vocative | irrumātor | irrumātōrēs |
References
- irrumator in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- irrumator in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.