insultatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of īnsultō.

Participle

īnsultātus m (feminine īnsultāta, neuter īnsultātum); first/second declension

  1. insulted

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnsultātus īnsultāta īnsultātum īnsultātī īnsultātae īnsultāta
genitive īnsultātī īnsultātae īnsultātī īnsultātōrum īnsultātārum īnsultātōrum
dative īnsultātō īnsultātō īnsultātīs
accusative īnsultātum īnsultātam īnsultātum īnsultātōs īnsultātās īnsultāta
ablative īnsultātō īnsultātā īnsultātō īnsultātīs
vocative īnsultāte īnsultāta īnsultātum īnsultātī īnsultātae īnsultāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.