individuus
Latin
Etymology
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /in.diːˈwi.du.us/, [ɪn.diːˈwɪ.dʊ.ʊs]
Adjective
indīviduus (feminine indīvidua, neuter indīviduum); first/second declension
- not divided, indivisible
- not separated, inseparable
- equal, undivided, impartial
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | indīviduus | indīvidua | indīviduum | indīviduī | indīviduae | indīvidua | |
| genitive | indīviduī | indīviduae | indīviduī | indīviduōrum | indīviduārum | indīviduōrum | |
| dative | indīviduō | indīviduō | indīviduīs | ||||
| accusative | indīviduum | indīviduam | indīviduum | indīviduōs | indīviduās | indīvidua | |
| ablative | indīviduō | indīviduā | indīviduō | indīviduīs | |||
| vocative | indīvidue | indīvidua | indīviduum | indīviduī | indīviduae | indīvidua | |
Derived terms
References
- individuus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- individuus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- individuus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.