exhalaturus

Latin

Etymology

Future active participle of exhālō.

Participle

exhālātūrus m (feminine exhālātūra, neuter exhālātūrum); first/second declension

  1. about to exhale

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative exhālātūrus exhālātūra exhālātūrum exhālātūrī exhālātūrae exhālātūra
genitive exhālātūrī exhālātūrae exhālātūrī exhālātūrōrum exhālātūrārum exhālātūrōrum
dative exhālātūrō exhālātūrō exhālātūrīs
accusative exhālātūrum exhālātūram exhālātūrum exhālātūrōs exhālātūrās exhālātūra
ablative exhālātūrō exhālātūrā exhālātūrō exhālātūrīs
vocative exhālātūre exhālātūra exhālātūrum exhālātūrī exhālātūrae exhālātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.