evolo

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈeː.wo.loː/, [ˈeː.wɔ.ɫoː]

Verb

ēvolō (present infinitive ēvolāre, perfect active ēvolāvī, supine ēvolātum); first conjugation

  1. I fly away, up or out
  2. I rush (out)

Inflection

   Conjugation of evolo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present ēvolō ēvolās ēvolat ēvolāmus ēvolātis ēvolant
imperfect ēvolābam ēvolābās ēvolābat ēvolābāmus ēvolābātis ēvolābant
future ēvolābō ēvolābis ēvolābit ēvolābimus ēvolābitis ēvolābunt
perfect ēvolāvī ēvolāvistī ēvolāvit ēvolāvimus ēvolāvistis ēvolāvērunt, ēvolāvēre
pluperfect ēvolāveram ēvolāverās ēvolāverat ēvolāverāmus ēvolāverātis ēvolāverant
future perfect ēvolāverō ēvolāveris ēvolāverit ēvolāverimus ēvolāveritis ēvolāverint
passive present ēvolor ēvolāris, ēvolāre ēvolātur ēvolāmur ēvolāminī ēvolantur
imperfect ēvolābar ēvolābāris, ēvolābāre ēvolābātur ēvolābāmur ēvolābāminī ēvolābantur
future ēvolābor ēvolāberis, ēvolābere ēvolābitur ēvolābimur ēvolābiminī ēvolābuntur
perfect ēvolātus + present active indicative of sum
pluperfect ēvolātus + imperfect active indicative of sum
future perfect ēvolātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present ēvolem ēvolēs ēvolet ēvolēmus ēvolētis ēvolent
imperfect ēvolārem ēvolārēs ēvolāret ēvolārēmus ēvolārētis ēvolārent
perfect ēvolāverim ēvolāverīs ēvolāverit ēvolāverīmus ēvolāverītis ēvolāverint
pluperfect ēvolāvissem ēvolāvissēs ēvolāvisset ēvolāvissēmus ēvolāvissētis ēvolāvissent
passive present ēvoler ēvolēris, ēvolēre ēvolētur ēvolēmur ēvolēminī ēvolentur
imperfect ēvolārer ēvolārēris, ēvolārēre ēvolārētur ēvolārēmur ēvolārēminī ēvolārentur
perfect ēvolātus + present active subjunctive of sum
pluperfect ēvolātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — ēvolā — — ēvolāte —
future — ēvolātō ēvolātō — ēvolātōte ēvolantō
passive present — ēvolāre — — ēvolāminī —
future — ēvolātor ēvolātor — — ēvolantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives ēvolāre ēvolāvisse ēvolātūrus esse ēvolārī ēvolātus esse ēvolātum īrī
participles ēvolāns — ēvolātūrus — ēvolātus ēvolandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
ēvolāre ēvolandī ēvolandō ēvolandum ēvolātum ēvolātū

References

  • evolo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • evolo in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • evolo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

evolo

  1. first-person singular present indicative of evolar
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.