eruditulus

Latin

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /eː.ruˈdiː.tu.lus/, [eː.rʊˈdiː.tʊ.ɫʊs]

Adjective

ērudītulus (feminine ērudītula, neuter ērudītulum); first/second declension (Diminutive of: eruditus)

  1. only somewhat experienced (sexually)

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative ērudītulus ērudītula ērudītulum ērudītulī ērudītulae ērudītula
genitive ērudītulī ērudītulae ērudītulī ērudītulōrum ērudītulārum ērudītulōrum
dative ērudītulō ērudītulō ērudītulīs
accusative ērudītulum ērudītulam ērudītulum ērudītulōs ērudītulās ērudītula
ablative ērudītulō ērudītulā ērudītulō ērudītulīs
vocative ērudītule ērudītula ērudītulum ērudītulī ērudītulae ērudītula

References

  • eruditulus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • eruditulus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • eruditulus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • eruditulus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.