disciplinatus

Latin

Etymology

Diminutive of disciplina.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /dis.kiː.pliːˈnaː.tus/, [dɪs.kiː.pliːˈnaː.tʊs]

Adjective

discīplīnātus (feminine discīplīnāta, neuter discīplīnātum); first/second declension

  1. instructed, trained
  2. disciplined

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative discīplīnātus discīplīnāta discīplīnātum discīplīnātī discīplīnātae discīplīnāta
genitive discīplīnātī discīplīnātae discīplīnātī discīplīnātōrum discīplīnātārum discīplīnātōrum
dative discīplīnātō discīplīnātō discīplīnātīs
accusative discīplīnātum discīplīnātam discīplīnātum discīplīnātōs discīplīnātās discīplīnāta
ablative discīplīnātō discīplīnātā discīplīnātō discīplīnātīs
vocative discīplīnāte discīplīnāta discīplīnātum discīplīnātī discīplīnātae discīplīnāta

References

  • disciplinatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • disciplinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
  • disciplinatus in Ramminger, Johann (accessed 16 July 2016) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎, pre-publication website, 2005-2016
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.