detestatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dētestor

Participle

dētestātus m (feminine dētestāta, neuter dētestātum); first/second declension

  1. cursed

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dētestātus dētestāta dētestātum dētestātī dētestātae dētestāta
genitive dētestātī dētestātae dētestātī dētestātōrum dētestātārum dētestātōrum
dative dētestātō dētestātō dētestātīs
accusative dētestātum dētestātam dētestātum dētestātōs dētestātās dētestāta
ablative dētestātō dētestātā dētestātō dētestātīs
vocative dētestāte dētestāta dētestātum dētestātī dētestātae dētestāta

References

  • detestatus in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.