detestaturus

Latin

Etymology

Future active participle of dētestor

Participle

dētestātūrus m (feminine dētestātūra, neuter dētestātūrum); first/second declension

  1. about to curse

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dētestātūrus dētestātūra dētestātūrum dētestātūrī dētestātūrae dētestātūra
genitive dētestātūrī dētestātūrae dētestātūrī dētestātūrōrum dētestātūrārum dētestātūrōrum
dative dētestātūrō dētestātūrō dētestātūrīs
accusative dētestātūrum dētestātūram dētestātūrum dētestātūrōs dētestātūrās dētestātūra
ablative dētestātūrō dētestātūrā dētestātūrō dētestātūrīs
vocative dētestātūre dētestātūra dētestātūrum dētestātūrī dētestātūrae dētestātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.