denoto

See also: denotó and denotò

Italian

Verb

denoto

  1. first-person singular present of denotare

Anagrams

Latin

Etymology

From dē- +‎ notō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.no.toː/, [ˈdeː.nɔ.toː]

Verb

dēnotō (present infinitive dēnotāre, perfect active dēnotāvī, supine dēnotātum); first conjugation

  1. I mark
  2. I observe
  3. I indicate
  4. I imply

Inflection

   Conjugation of denoto (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēnotō dēnotās dēnotat dēnotāmus dēnotātis dēnotant
imperfect dēnotābam dēnotābās dēnotābat dēnotābāmus dēnotābātis dēnotābant
future dēnotābō dēnotābis dēnotābit dēnotābimus dēnotābitis dēnotābunt
perfect dēnotāvī dēnotāvistī dēnotāvit dēnotāvimus dēnotāvistis dēnotāvērunt, dēnotāvēre
pluperfect dēnotāveram dēnotāverās dēnotāverat dēnotāverāmus dēnotāverātis dēnotāverant
future perfect dēnotāverō dēnotāveris dēnotāverit dēnotāverimus dēnotāveritis dēnotāverint
passive present dēnotor dēnotāris, dēnotāre dēnotātur dēnotāmur dēnotāminī dēnotantur
imperfect dēnotābar dēnotābāris, dēnotābāre dēnotābātur dēnotābāmur dēnotābāminī dēnotābantur
future dēnotābor dēnotāberis, dēnotābere dēnotābitur dēnotābimur dēnotābiminī dēnotābuntur
perfect dēnotātus + present active indicative of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēnotātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēnotem dēnotēs dēnotet dēnotēmus dēnotētis dēnotent
imperfect dēnotārem dēnotārēs dēnotāret dēnotārēmus dēnotārētis dēnotārent
perfect dēnotāverim dēnotāverīs dēnotāverit dēnotāverīmus dēnotāverītis dēnotāverint
pluperfect dēnotāvissem dēnotāvissēs dēnotāvisset dēnotāvissēmus dēnotāvissētis dēnotāvissent
passive present dēnoter dēnotēris, dēnotēre dēnotētur dēnotēmur dēnotēminī dēnotentur
imperfect dēnotārer dēnotārēris, dēnotārēre dēnotārētur dēnotārēmur dēnotārēminī dēnotārentur
perfect dēnotātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēnotātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēnotā — — dēnotāte —
future — dēnotātō dēnotātō — dēnotātōte dēnotantō
passive present — dēnotāre — — dēnotāminī —
future — dēnotātor dēnotātor — — dēnotantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēnotāre dēnotāvisse dēnotātūrus esse dēnotārī dēnotātus esse dēnotātum īrī
participles dēnotāns — dēnotātūrus — dēnotātus dēnotandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēnotāre dēnotandī dēnotandō dēnotandum dēnotātum dēnotātū

References

  • denoto in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • denoto in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • denoto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette

Portuguese

Verb

denoto

  1. first-person singular present indicative of denotar

Spanish

Verb

denoto

  1. First-person singular (yo) present indicative form of denotar.
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.