deliquo

Latin

Alternative forms

Etymology

dē- +‎ liquō.

Pronunciation

  • (Classical) IPA(key): /ˈdeː.li.kʷoː/, [ˈdeː.lɪ.kʷoː]
  • (Ecclesiastical) IPA(key): /ˈde.li.kwo/, [ˈdeː.li.kwo]

Verb

dēliquō (present infinitive dēliquāre, perfect active dēliquāvī, supine dēliquātum); first conjugation

  1. I fail; fall short
  2. I strain; strain off; to make clear, clear up, explain

Inflection

   Conjugation of deliquo (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēliquō dēliquās dēliquat dēliquāmus dēliquātis dēliquant
imperfect dēliquābam dēliquābās dēliquābat dēliquābāmus dēliquābātis dēliquābant
future dēliquābō dēliquābis dēliquābit dēliquābimus dēliquābitis dēliquābunt
perfect dēliquāī dēliquāistī dēliquāit dēliquāimus dēliquāistis dēliquāērunt, dēliquāēre
pluperfect dēliquāeram dēliquāerās dēliquāerat dēliquāerāmus dēliquāerātis dēliquāerant
future perfect dēliquāerō dēliquāeris dēliquāerit dēliquāerimus dēliquāeritis dēliquāerint
passive present dēliquor dēliquāris, dēliquāre dēliquātur dēliquāmur dēliquāminī dēliquantur
imperfect dēliquābar dēliquābāris, dēliquābāre dēliquābātur dēliquābāmur dēliquābāminī dēliquābantur
future dēliquābor dēliquāberis, dēliquābere dēliquābitur dēliquābimur dēliquābiminī dēliquābuntur
perfect dēliquātus + present active indicative of sum
pluperfect dēliquātus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēliquātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēliquem dēliquēs dēliquet dēliquēmus dēliquētis dēliquent
imperfect dēliquārem dēliquārēs dēliquāret dēliquārēmus dēliquārētis dēliquārent
perfect dēliquāerim dēliquāerīs dēliquāerit dēliquāerīmus dēliquāerītis dēliquāerint
pluperfect dēliquāissem dēliquāissēs dēliquāisset dēliquāissēmus dēliquāissētis dēliquāissent
passive present dēliquer dēliquēris, dēliquēre dēliquētur dēliquēmur dēliquēminī dēliquentur
imperfect dēliquārer dēliquārēris, dēliquārēre dēliquārētur dēliquārēmur dēliquārēminī dēliquārentur
perfect dēliquātus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēliquātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — dēliquā — — dēliquāte —
future — dēliquātō dēliquātō — dēliquātōte dēliquantō
passive present — dēliquāre — — dēliquāminī —
future — dēliquātor dēliquātor — — dēliquantor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēliquāre dēliquāisse dēliquātūrus esse dēliquārī dēliquātus esse dēliquātum īrī
participles dēliquāns — dēliquātūrus — dēliquātus dēliquandus
verbal nouns gerund supine
nominative genitive dative/ablative accusative accusative ablative
dēliquāre dēliquandī dēliquandō dēliquandum dēliquātum dēliquātū

Descendants

References

  • deliquo in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • deliquo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire Illustré Latin-Français, Hachette
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.