degeneratus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēgenerō.

Participle

dēgenerātus m (feminine dēgenerāta, neuter dēgenerātum); first/second declension

  1. degenerated, deteriorated

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative dēgenerātus dēgenerāta dēgenerātum dēgenerātī dēgenerātae dēgenerāta
genitive dēgenerātī dēgenerātae dēgenerātī dēgenerātōrum dēgenerātārum dēgenerātōrum
dative dēgenerātō dēgenerātō dēgenerātīs
accusative dēgenerātum dēgenerātam dēgenerātum dēgenerātōs dēgenerātās dēgenerāta
ablative dēgenerātō dēgenerātā dēgenerātō dēgenerātīs
vocative dēgenerāte dēgenerāta dēgenerātum dēgenerātī dēgenerātae dēgenerāta
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.