clamitaturus

Latin

Etymology

Future active participle of clāmitō.

Participle

clāmitātūrus m (feminine clāmitātūra, neuter clāmitātūrum); first/second declension

  1. about to yell

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative clāmitātūrus clāmitātūra clāmitātūrum clāmitātūrī clāmitātūrae clāmitātūra
genitive clāmitātūrī clāmitātūrae clāmitātūrī clāmitātūrōrum clāmitātūrārum clāmitātūrōrum
dative clāmitātūrō clāmitātūrō clāmitātūrīs
accusative clāmitātūrum clāmitātūram clāmitātūrum clāmitātūrōs clāmitātūrās clāmitātūra
ablative clāmitātūrō clāmitātūrā clāmitātūrō clāmitātūrīs
vocative clāmitātūre clāmitātūra clāmitātūrum clāmitātūrī clāmitātūrae clāmitātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.