cacabaturus

Latin

Etymology

Future active participle of cacabō

Participle

cacabātūrus m (feminine cacabātūra, neuter cacabātūrum); first/second declension

  1. about to cluck

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative cacabātūrus cacabātūra cacabātūrum cacabātūrī cacabātūrae cacabātūra
genitive cacabātūrī cacabātūrae cacabātūrī cacabātūrōrum cacabātūrārum cacabātūrōrum
dative cacabātūrō cacabātūrō cacabātūrīs
accusative cacabātūrum cacabātūram cacabātūrum cacabātūrōs cacabātūrās cacabātūra
ablative cacabātūrō cacabātūrā cacabātūrō cacabātūrīs
vocative cacabātūre cacabātūra cacabātūrum cacabātūrī cacabātūrae cacabātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.