arietaturus

Latin

Etymology

Future active participle of arietō.

Participle

arietātūrus m (feminine arietātūra, neuter arietātūrum); first/second declension

  1. about to batter

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative arietātūrus arietātūra arietātūrum arietātūrī arietātūrae arietātūra
genitive arietātūrī arietātūrae arietātūrī arietātūrōrum arietātūrārum arietātūrōrum
dative arietātūrō arietātūrō arietātūrīs
accusative arietātūrum arietātūram arietātūrum arietātūrōs arietātūrās arietātūra
ablative arietātūrō arietātūrā arietātūrō arietātūrīs
vocative arietātūre arietātūra arietātūrum arietātūrī arietātūrae arietātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.