adsentaturus

Latin

Etymology

Future active participle of adsentor.

Participle

adsentātūrus m (feminine adsentātūra, neuter adsentātūrum); first/second declension

  1. Alternative form of assentāturus

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative adsentātūrus adsentātūra adsentātūrum adsentātūrī adsentātūrae adsentātūra
genitive adsentātūrī adsentātūrae adsentātūrī adsentātūrōrum adsentātūrārum adsentātūrōrum
dative adsentātūrō adsentātūrō adsentātūrīs
accusative adsentātūrum adsentātūram adsentātūrum adsentātūrōs adsentātūrās adsentātūra
ablative adsentātūrō adsentātūrā adsentātūrō adsentātūrīs
vocative adsentātūre adsentātūra adsentātūrum adsentātūrī adsentātūrae adsentātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.