adlegaturus

Latin

Etymology

Future active participle of adlēgō (“depute (someone) as an agent; suborn; allege”).

Participle

adlēgātūrus m (feminine adlēgātūra, neuter adlēgātūrum); first/second declension

  1. about to depute someone as an agent, about to suborn, about to allege

Inflection

First/second declension.

Number Singular Plural
Case / Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative adlēgātūrus adlēgātūra adlēgātūrum adlēgātūrī adlēgātūrae adlēgātūra
genitive adlēgātūrī adlēgātūrae adlēgātūrī adlēgātūrōrum adlēgātūrārum adlēgātūrōrum
dative adlēgātūrō adlēgātūrō adlēgātūrīs
accusative adlēgātūrum adlēgātūram adlēgātūrum adlēgātūrōs adlēgātūrās adlēgātūra
ablative adlēgātūrō adlēgātūrā adlēgātūrō adlēgātūrīs
vocative adlēgātūre adlēgātūra adlēgātūrum adlēgātūrī adlēgātūrae adlēgātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.