accusativus cognatus
Latin
Alternative forms
Pronunciation
- (Classical) IPA(key): /ak.kuː.saːˈtiː.wus koɡˈnaː.tus/, [ak.kuː.saːˈtiː.wʊs kɔŋˈnaː.tʊs]
Noun
accūsātīvus cognātus m (genitive accūsātīvī cognātī); second declension
- (grammar) cognate accusative (object of kindred sense or derivation)
Declension
Second declension.
Second declension.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| nominative | accūsātīvus cognātus | accūsātīvī cognātī |
| genitive | accūsātīvī cognātī | accūsātīvōrum cognātōrum |
| dative | accūsātīvō cognātō | accūsātīvīs cognātīs |
| accusative | accūsātīvum cognātum | accūsātīvōs cognātōs |
| ablative | accūsātīvō cognātō | accūsātīvīs cognātīs |
| vocative | accūsātīve cognāte | accūsātīvī cognātī |
Descendants
- English: cognate accusative (calque)
This article is issued from
Wiktionary.
The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike.
Additional terms may apply for the media files.